LATVIJAS PIRMĀS ŠĶĪRĒJTIESAS REGLAMENTS (jaunā 7. redakcijā)
I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1. Latvijas Pirmā šķīrējtiesa
(1) Latvijas Pirmā šķīrējtiesa (turpmāk tekstā - šķīrējtiesa) ir pastāvīga šķīrējtiesa, un darbojas uz Latvijas Republikas Šķīrējtiesu likuma, šķīrējtiesas reglamenta un pušu vienošanās pamata.
(2) Šķīrējtiesas dibinātājs ir LPS biedrība, vienotais reģistrācijas numurs 40008237268, juridiskā adrese Klusā iela 7-22, Rīga, LV-1013.
(3) Šķīrējtiesas nosaukuma tulkojums angļu valodā – Latvian First Arbitration Court, Šķīrējtiesas nosaukuma tulkojums vācu valodā – Lettlands Erstes Schiedsgericht, Šķīrējtiesas nosaukuma tulkojums krievu valodā – Первый третейский суд Латвии.
(4) Šķīrējtiesas mājas lapas adrese - www.pirma.lv.
2. Šķīrējtiesas organizatoriskā struktūra
Šķīrējtiesas darbu vada šķīrējtiesas priekšsēdētājs, nodrošinot šķīrējtiesas reglamentā noteikto procesuālo funkciju izpildi, kā arī sniedz konsultācijas un metodisko palīdzību jautājumos, kas saistīti ar šķīrējtiesas darbību. Šķīrējtiesas priekšsēdētāju ieceļ dibinātājs. Šķīrējtiesas dibinātājs var atcelt šķīrējtiesas priekšsēdētāju no amata.
3. Šķīrējtiesā izšķiramie strīdi
(1) Šķīrējtiesā izšķir jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir brīvprātīgi vienojušās un noslēgušas šķīrējtiesas līgumu, izņemot strīdu:
1) kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības, kas nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;
2) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai par kuru pieņemts šķīrējtiesas nolēmums var skart valsts vai pašvaldības iestādes tiesības;
3) kurš saistīts ar ierakstiem civilstāvokļa aktu reģistrā;
4) par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;
5) par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
6) par fiziskās personas izlikšanu no dzīvojamām telpām;
7) starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot tiesību normas, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);
8) par to personu tiesībām un pienākumiem, kurām pasludināts maksātnespējas process.
(2) Šķīrējtiesā netiek izšķirti strīdi, kas saistīti ar sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmiem jautājumiem.
4. Strīda izšķiršanā piemērojamās tiesību normas
(1) Šķīrējtiesai saistošas ir Šķīrējtiesu likuma noteiktās procesuālās normas, kā arī procesuālās normas, kas noteiktas ar citiem Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem, starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, kurās piedalās Latvijas Republika, šo reglamentu un pušu vienošanos. Šķīrējtiesas procesu regulē procesuālās normas, kas ir spēkā strīda izšķiršanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai šķīrējtiesas nolēmuma izpildīšanas laikā.
(2) Izšķirot strīdu, šķīrējtiesa vadās pēc tām tiesību normām un darījumu paražām, par kuru piemērošanu puses ir vienojušās, ciktāl tāda pušu vienošanās nav pretrunā Latvijas Republikas Civillikuma 19., 24. un 25.pantu noteikumiem.
(3) Ja puses nav vienojušās par to, pēc kādiem likumiem vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības, vai šķīrējtiesa atzinusi šādu vienošanos par spēkā neesošu, pušu tiesiskajām attiecībām piemērojamās tiesību normas nosakāmas saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma Ievada noteikumiem.
(4) Šķīrējtiesa, izšķirot strīdu, ievēro pušu līdztiesības un sacīkstes principu. Katrai pusei ir vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli un aizstāvēt savas tiesības.
II. ŠĶĪRĒJTIESAS LĪGUMS
5. Šķīrējtiesas līguma jēdziens, puses un forma
(1) Šķīrējtiesas līgums ir noteiktajā kārtībā noslēgta pušu vienošanās par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā.
(2) Puses var vienoties par tāda civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, kas jau radies vai var rasties.
(3) Šķīrējtiesas līgumu var noslēgt jebkura rīcībspējīga fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai publisko tiesību juridiskā persona privāttiesību jomā.
(4) Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā. To kā atsevišķu noteikumu var iekļaut jebkurā līgumā (šķīrējtiesas klauzula), kas ietver saistību, kuras sakarā radies vai var rasties civiltiesisks strīds, ņemot vērā reglamenta 3.panta noteiktos ierobežojumus. Šķīrējtiesas līgumu groza vai atceļ saskaņā ar pušu rakstveida vienošanos.
(5) Par rakstveida līgumu uzskatāma arī vienošanās, kas noslēgta, pusēm apmainoties ar pasta sūtījumiem vai izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus un nodrošinot, ka pušu griba nodot jau radušos vai iespējamu civiltiesisko strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā tiek fiksēta ar drošu elektronisko parakstu.
(6) Šķīrējtiesas līgumā puses var vienoties par:
1) pastāvīgo šķīrējtiesu;
2) šķīrējtiesas procesa norises vietu;
3) šķīrējtiesas procesa valodu;
4) šķīrējtiesnešu skaitu šķīrējtiesas sastāvā, ievērojot šā reglamenta 25.panta noteikumus;
5) šķīrējtiesas izdevumu segšanas kārtību;
6) citiem jautājumiem, ko puses uzskata par svarīgiem.
6. Šķīrējtiesas līguma spēks
(1) Personas, kas noslēgušas šķīrējtiesas līgumu par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja šķīrējtiesas līgums nav likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā grozīts vai atcelts.
(2) Šķīrējtiesas līgums ir spēkā, kamēr nav izbeigušās tiesiskās attiecības, kuru sakarā tas noslēgts.
(3) Ja šķīrējtiesas līgums kā atsevišķs noteikums ir ietverts citā pušu noslēgtajā līgumā, šķīrējtiesas līgums uzskatāms par patstāvīgu līgumu. Šķīrējtiesas līgums paliek spēkā arī tad, ja līgums, kurā tas ietverts, ir izbeidzies vai atzīts par spēkā neesošu.
(4) Cedējot prasību, uz cesionāru pāriet prasījuma tiesības, bet ne līgumā ietvertā šķīrējtiesas klauzula par civiltiesiskā strīda izskatīšanu šķīrējtiesā.
III. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA SAGATAVOŠANA
7. Strīda pakļautība
(1) Strīds ir pakļauts šķīrējtiesai, ja tas ir aptverts ar šķīrējtiesas līgumu un ja saskaņā ar Latvijas Republikas Civilprocesa likumu tas nav pakļauts ekskluzīvai valsts tiesu kompetencei.
(2) Ja puses ir vienojušās par strīdu, izrietošu no konkrēta līguma, nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, prezumējams, ka puses ir vienojušās par jebkura strīda, kas izriet no šī līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, izšķiršanu šķīrējtiesā.
(3) Par strīda pakļautību lemj šķīrējtiesas sastāvs arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību.
(4) Jautājumu par strīda pakļautību tai šķīrējtiesas sastāvs var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā. Parasti šķīrējtiesas priekšsēdētājs to izlemj, saņemot prasības pieteikumu, tomēr šķīrējtiesas sastāvs ir tiesīgs uzsākt vai turpināt šķīrējtiesas procesu un izlemt šo jautājumu, pieņemot spriedumu.
(5) Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ir tiesīgs izlemt, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai un atdot prasītājam prasības pieteikumu atpakaļ bez izskatīšanas, ja prasītājs nav iesniedzis pierādījumus, ka starp pusēm pastāv šķīrējtiesas līgums vai puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanu citai šķīrējtiesai.
(6) Puse var iesniegt iesniegumu par to, ka strīds vai tā daļa nav pakļauti šķīrējtiesai, ne vēlāk kā termiņā, kāds noteikts atsauksmes iesniegšanai.
(7) Ja iebildumi par to, ka strīda daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, pusei rodas sakarā ar prasības papildinājumiem vai grozījumiem, pretprasību vai tās papildinājumiem vai grozījumiem, minētie iebildumi jāizsaka līdz brīdim, kad šķīrējtiesas sastāvs uzsāk lietas izskatīšanu pēc būtības.
(8) Ja puse noteiktajā termiņā nav iesniegusi šķīrējtiesā iesniegumu par to, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, puse nav tiesīga vēlāk izteikt šādus iebildumus un tā uzskatāma par atteikušos no savām tiesībām celt šādus iebildumus, tai skaitā tiesai izlemjot jautājumu par šķīrējtiesas sprieduma izpildi.
(9) Ja šķīrējtiesa atzīst, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, šķīrējtiesas sastāvs izbeidz tiesvedību strīdā vai tā daļā, pieņemot lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu.
(10) Ja starp pusēm ir domstarpības par šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību, bet vispārējās jurisdikcijas valsts tiesa ir atzinusi, ka strīds ir pakļauts šķīrējtiesai, šķīrējtiesa ir tiesīga izšķirt strīdu kā pakļautu tai.
8. Prasības nodrošināšana pirms tās celšanas
(1) Pēc iespējamā prasītāja pieteikuma rajona (pilsētas) tiesa pēc parādnieka vai viņa mantas atrašanās vietas var Latvijas Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā nodrošināt prasību pirms tās celšanas. Tā pati rajona (pilsētas) tiesa pēc puses vai šķīrējtiesas sastāva lūguma lemj par prasības nodrošinājuma atcelšanu vai grozīšanu.
(2) Pieteikums par prasības nodrošinājumu vai pieteikums par prasības nodrošinājuma grozīšanu nav uzskatāms par šķīrējtiesas līguma neievērošanu un nav šķērslis civiltiesiskā strīda izšķiršanai šķīrējtiesā.
9. Termiņi.
(1) Procesuālās darbības izpilda šajā reglamentā noteiktajos termiņos. Ja procesuālie termiņi šajā reglamentā nav noteikti, tos nosaka šķīrējtiesas sastāvs.
(2) Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā.
(3) Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.
(4) Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.
(5) Termiņš, kas skaitāms gados, notek termiņa pēdējā gada attiecīgā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, notek termiņa pēdējā mēneša attiecīgā datumā. Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīga datuma, tas notek šā mēneša pēdējā dienā. Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, notek iepriekšējā dienā.
(6) Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.
(7) Procesuālo darbību, kurai notek termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem.
(8) Ja procesuālā darbība izpildāma šķīrējtiesā, termiņu uzskata par notecējušu tajā stundā, kad šķīrējtiesa saskaņā ar saviem iekšējās darba kārtības noteikumiem beidz darbu. Tomēr, ja prasības pieteikums vai citi sūtījumi nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā.
10. Procesuālo termiņu nokavējuma sekas, to apturēšana, atjaunošana un pagarināšana
(1) Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar šī reglamenta vai šķīrējtiesas noteiktā termiņa notecēšanu.
(2) Apturot šķīrējtiesas procesu, termiņa tecējums tiek apturēts. Termiņa tecējums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu šķīrējtiesas procesa apturēšanai. Procesuālā termiņa tecējums turpinās no dienas, kad atjaunots šķīrējtiesas process.
(3) Nokavētos procesuālos termiņus pēc puses pieteikuma var atjaunot šķīrējtiesas sastāvs, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem. Atjaunojot nokavēto termiņu, šķīrējtiesas sastāvs vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.
(4) Šķīrējtiesas noteiktos termiņus var pagarināt pēc puses pamatota pieteikuma.
(5) Ja pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniegts līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, tad to var izlemt šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet ja pieteikums iesniegts pēc šķīrējtiesas sastāva iecelšanas, tad to izlemj šķīrējtiesas sastāvs.
11. Korespondence
(1) Šķīrējtiesa tās sagatavotos dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus u.c.) nosūta pusēm pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā. Attiecībā uz dokumentiem, kurus sagatavo un iesniedz šķīrējtiesai viena no pusēm (prasības pieteikums, atsauksme par prasību u.c.), šķīrējtiesa pasta vai elektroniskā pasta sūtījuma veidā paziņo otrai pusei par to saņemšanu šķīrējtiesā un iespējām ar tiem iepazīties.
(2) Šķīrējtiesa dokumentus fiziskajai personai nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz tās deklarētās dzīvesvietas adresi, bet, ja deklarācijā norādīta papildu adrese, — uz papildu adresi, ja vien fiziskā persona saziņai ar šķīrējtiesu nav norādījusi citu adresi, bet juridiskajai personai — uz tās juridisko adresi.
(3) Šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus elektroniskā pasta sūtījumā nosūta, ja puse ir paziņojusi šķīrējtiesai, ka piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā šķīrējtiesa dokumentus nosūta uz puses norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja šķīrējtiesa konstatē tehniskus šķēršļus dokumentu nosūtīšanai elektroniskā pasta sūtījumā, tos nosūta ierakstītā pasta sūtījumā.
(4) Paziņojumu par pirmo šķīrējtiesas sēdi nosūta pusēm ierakstītā pasta sūtījumā ne vēlāk kā 15 dienas iepriekš, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu. Termiņu un kārtību, kādā nosūtāmi paziņojumi par citām šķīrējtiesas sēdēm, nosaka saskaņā ar šo reglamentu.
(5) Šā panta pirmajā daļā minētie dokumenti uzskatāmi par saņemtiem izsniegšanas dienā, ja tie ir piegādāti un izsniegti adresātam personīgi. Ja tie ir nosūtīti ar pasta sūtījumu, uzskatāms, ka tie saņemti septītajā dienā pēc pasta sūtījuma nosūtīšanas dienas, bet, ja tie nosūtīti elektroniskā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka tie saņemti divu darbdienu laikā pēc nosūtīšanas dienas.
12. Konfidencialitāte
(1) Šķīrējtiesas process ir konfidenciāls. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa dalībnieki, var būt klāt šķīrējtiesas sēdē tikai ar abu pušu piekrišanu.
(2) Šķīrējtiesa ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz trešajām personām un nepublicē.
(3) Pienākums ievērot konfidencialitāti attiecas gan uz šķīrējtiesas sastāvu, gan šķīrējtiesas darbiniekiem.
13. Šķīrējtiesas procesa kārtība
(1) Šķīrējtiesas process notiek atbilstoši šķīrējtiesas līguma noteikumiem, šim reglamentam, normatīvajiem aktiem un vispārējiem tiesību principiem.
(2) Ja puses ir vienojušās par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai pastāvīgajā šķīrējtiesā, bet nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa kārtību, civiltiesisko strīdu izšķir saskaņā ar šo reglamentu.
(3) Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs var patstāvīgi izlemt procesuālos jautājumus, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši.
14. Strīda izšķiršanas vieta
(1) Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa vietu, to nosaka šķīrējtiesas sastāvs.
(2) Šķīrējtiesas sastāvs par šķīrējtiesas procesa vietu var noteikt tās atrašanās vietu vai jebkuru citu vietu, kuru tā uzskata par piemērotu, ievērojot šķīrējtiesas procesa apstākļus un lietderības apsvērumus.
(3) Lai iepazītos ar faktiem, uz kuriem atsaucas puses, tai skaitā, lai apskatītu pierādījumus (preci vai citu īpašumu, vai dokumentus), vai pārbaudītu tos, šķīrējtiesas sastāvs var sanākt jebkurā vietā, kuru tā uzskata par piemērotu, informējot par to puses, kuras ir tiesīgas piedalīties apskatē.
(4) Ja puses vienojas par šķīrējtiesas procesa vietu, puses sedz šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi.
15. Šķīrējtiesas valoda
(1) Process šķīrējtiesā notiek valsts valodā, ja vien puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesu citā valodā.
(2) Ja puses vienojušās par to, ka process notiek citā valodā, kuru šķīrējtiesas sastāvs vai kāds no šķīrējtiesnešiem, vai kāds no procesa dalībniekiem nepārvalda vai nepārvalda pietiekami, šķīrējtiesas sastāvs var pieaicināt tulku.
(3) Tulka pakalpojumu apmaksas kārtību nosaka šķīrējtiesas sastāvs, ievērojot reglamenta pielikuma Nr.2 noteikumus.
(4) Šķīrējtiesas sastāvs var pieprasīt no pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu valodā, kurā notiek process.
16. Pušu pārstāvība
(1) Fiziskā persona savu lietu šķīrējtiesā ved pati vai ar pilnvarota pārstāvja starpniecību. Juridiskās personas lietu šķīrējtiesā ved tā amatpersona, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī juridiskās personas pilnvarots pārstāvis.
(2) Par pilnvarotu pārstāvi var būt jebkura fiziskā persona, izņemot personu:
1) kura nav sasniegusi pilngadību;
2) kurai nodibināta aizgādnība;
3) kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības vest citu personu lietas;
4) kura ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar šķīrējtiesnesi, kas izšķir civiltiesisko strīdu;
5) kura sniegusi juridisko palīdzību civiltiesiskā strīda otrai pusei šajā vai ar to saistītā citā lietā;
6) kura piedalījusies mediācijā šajā vai ar to saistītā citā lietā.
(3) Konstatējot šā panta otrajā daļā minētos apstākļus, šķīrējtiesas sastāvs nepielaiž šādu personu civiltiesiskā strīda izšķiršanā.
(4) Persona, kas ir vai pēdējo piecu gadu laikā ir bijusi attiecīgās pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā, nevar būt puses pārstāvis un to nevar pieaicināt juridiskās palīdzības sniegšanai šīs pastāvīgās šķīrējtiesas procesos.
(5) Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai.
17. Šķīrējtiesas procesa izdevumi.
(1) Šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs, kas norādīti šķīrējtiesas reglamenta pielikumā Nr.2 un kas samaksājami, iesniedzot prasību šķīrējtiesā.
(2) Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmērs, kas norādīts šķīrējtiesas reglamenta pielikumā Nr.2, ar šķīrējtiesas priekšsēdētāja lēmumu var tikt grozīts, ņemot vērā strīda sarežģītību, strīda izspriešanai nepieciešamo laiku, kā arī jebkurus citus ar strīda izšķiršanu saistītus apstākļus.
(3) Bez tam šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst maksa par tulka, sekretāra un eksperta pakalpojumiem, kā arī šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumi, kā arī citi iespējamie ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi, kuru samaksas kārtību nosaka šķīrējtiesa, ievērojot reglamenta noteikumus. Šķīrējtiesa procesa laikā var pieprasīt papildus šķīrējtiesas procesa izdevumu samaksu.
(4) Sekretārs, tulks vai eksperts šķīrējtiesas procesā tiek pieaicināti tikai pēc tam, kad puse nomaksā šķīrējtiesas noteikto atlīdzību par šo personu pakalpojumiem.
(5) Ja izšķirot strīdu ir nepieciešams pieaicināt tulku, noteikt ekspertīzi vai pieaicināt ekspertu, bet puse, kura to ir pieprasījusi, šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav iemaksājusi atlīdzību par tulka vai eksperta pakalpojumiem, noteikto atlīdzību var iemaksāt otra puse.
(6) Ja puse ir iemaksājusi atlīdzību par sekretāra, tulka, eksperta pakalpojumiem, bet minētie pakalpojumi nav sniegti, iemaksātā summa tiek atgriezta pusei, kura to iemaksājusi.
(7) Pieņemot nolēmumu strīdā, šķīrējtiesas sastāvs lemj par šķīrējtiesas procesa izdevumu, kā arī izdevumu par juridisko palīdzību lietā sadalījumu starp pusēm saskaņā ar Latvijas Civilprocesa likuma noteikumiem.
(8) Ja prasības pieteikums tiek atstāts bez izskatīšanas vai prasītājs atsauc savu prasību līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, šķīrējtiesas priekšsēdētājs var lemt par iemaksātā šķīrējtiesneša honorāra atmaksu.
(9) Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa izdevumu sadalījumu starp tām.
(10) Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ir tiesīgs pēc puses lūguma vai pēc savas iniciatīvas samazināt šķīrējtiesas tiesvedības maksa apmēru.
(11) Ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi tiek iemaksāti dibinātāja norēķinu kontā, kas norādīts reglamenta pielikumā Nr.2.
18. Šķīrējtiesas procesa uzsākšana
(1) Šķīrējtiesas process sākas ar prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi.
(2) Prasības pieteikumu šķīrējtiesai iesniedz rakstveidā šķīrējtiesai šķīrējtiesas atrašanās vietā vai nosūta pa pastu ierakstīta sūtījuma veidā.
19. Prasības pieteikums
(1) Prasības pieteikumā norāda:
1) prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Prasītājs var norādīt savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu;
2) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;
3) ja prasību ceļ pārstāvis, — prasītāja pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi saziņai ar šķīrējtiesu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
4) prasībās par naudas summas piedziņu — kredītiestādes nosaukumu un tā konta numuru, kurā veicama samaksa, ja šāds konts ir;
5) prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;
6) prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;
7) prasītāja prasījumus;
8) pievienoto dokumentu sarakstu;
9) citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai.
(2) Prasības pieteikumam pievieno:
1) šķīrējtiesas līgumu, ja vien tas nav ietverts līgumā, kura sakarā strīds radies;
2) līgumu, kura sakarā strīds radies;
3) dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā.
(3) Prasības pieteikumu iesniedz šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.
20. Šķīrējtiesas rīcība pēc prasības pieteikuma saņemšanas
(1) Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst reglamenta prasībām, šķīrējtiesas priekšsēdētājs bez kavēšanās
1) ierosina lietu,
2) nozīmē šķīrējtiesas sēdi, nosakot tās datumu, laiku un norises vietu, ja vien puses nav vienojušās par citu lietas izskatīšanas vietu;
3) ja puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, ieceļ šķīrējtiesnesi vai šķīrējtiesnešus, ja lieta ir izskatāma paplašinātā sastāvā,
4) nosūta atbildētājam paziņojumu par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu un prasības pieteikuma norakstu, izskaidrojot atbildētāja tiesības iesniegt rakstveida atsauksmi par prasību.
(2) Informācija par šķīrējtiesas sastāvu un lietas izskatīšanu nosūtāma arī prasītājam.
21. Šķīrējtiesas rīcība, ja prasības pieteikums neatbilst reglamenta prasībām
(1) Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti neatbilst reglamenta prasībām, šķīrējtiesas priekšsēdētājs par to informē iesniedzēju, dodot tam laiku trūkumu novēršanai. Šajā laikā prasības pieteikums tiek atstāts bez tālākās virzības.
(2) Ja šķīrējtiesas priekšsēdētājas noteiktajā termiņā trūkumi tiek novērsti, prasības pieteikums tiek uzskatīts par iesniegtu un tiek uzsākts šķīrējtiesas process.
(3) Ja šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, prasības pieteikums tiek atdots iesniedzējam atpakaļ bez izskatīšanas.
22. Atsauksme uz prasību
(1) Atsauksmi par prasību atbildētājs iesniedz pušu vai šķīrējtiesas sastāva noteiktajā termiņā. Atsauksmes iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 15 dienām no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam.
(2) Atsauksmē atbildētājs norāda:
1) vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
2) savus iebildumus pret prasību;
3) apstākļus, ar kuriem viņš pamato savus iebildumus, un pierādījumus, kas tos apstiprina;
4) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem civiltiesiskā strīda izskatīšanai;
5) savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu.
(3) Atsauksmes neiesniegšana nav šķērslis civiltiesiskā strīda izskatīšanai.
(4) Atsauksmi iesniedz šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.
(5) Atbildētājam atsauksmei jāpievieno dokumenti, uz kuriem pamatoti viņa iebildumi.
(6) Saņemot atsauksmi, šķīrējtiesa paziņo prasītājam par atsauksmes saņemšanu un iespējām ar to iepazīties.
23. Pretprasība
(1) Atbildētājs ir tiesīgs iesniegt pretprasību, kuru šķīrējtiesas sastāvs var izšķirt kopā ar prasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar šķīrējtiesas līgumu.
(2) Pretprasība iesniedzama rakstveidā. Uz pretprasību attiecināmi tie paši reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu. Lēmumu par pretprasības pieņemšanu izlemj šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Pretprasību, ko pieņēmusi šķīrējtiesa, izskata kopā ar sākotnējo prasību.
(3) Pretprasība var tikt iesniegta termiņā, kāds ir noteikts atsauksmes iesniegšanai.
(4) Ja atbildētājs ir nokavējis noteikto termiņu attaisnojošu iemeslu dēļ, atbildētājs var lūgt šķīrējtiesu atjaunot nokavēto termiņu. Ja šķīrējtiesa attaisno nokavējumu un atjauno termiņu pretprasības iesniegšanai, šķīrējtiesa pieņem pretprasību izšķiršanai. Ja šķīrējtiesa nokavējumu neattaisno, šķīrējtiesa pretprasību atstāj bez izskatīšanas.
ŠĶĪRĒJTIESNEŠI
24. Šķīrējtiesneši.
(1) Šķīrējtiesnesis ir fiziska persona, kas iekļauta šķīrējtiesnešu sarakstā (reglamenta pielikums Nr.1) un atbilstoši šķīrējtiesas līguma un reglamenta noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai.
(2) Par šķīrējtiesnesi lietā var iecelt jebkuru šķīrējtiesnesi no šķīrējtiesnešu saraksta. Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā par šķīrējtiesnesi var iekļaut jebkuru pilngadīgu personu, kurai nav nodibināta aizgādnība, neatkarīgi no tās pilsonības un dzīvesvietas, ja šī persona ir rakstveidā piekritusi būt par šķīrējtiesnesi, tai ir nevainojama reputācija, tā ir ieguvusi akadēmisko izglītību vai augstāko profesionālo (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, kurai ir vismaz triju gadu praktiskā darba pieredze, strādājot augstskolas tiesību zinātņu specialitātes akadēmiskā personāla amatā vai citā juridiskās specialitātes amatā, un uz kuru nav attiecināmi šā panta piektajā daļā minētie ierobežojumi.
(3) Pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs reizi gadā līdz 1.martam Uzņēmumu reģistram iesniedz šķīrējtiesnešu saraksta aktualitātes apliecinājumu.
(4) Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt objektīvam un neatkarīgam. Šķīrējtiesnesis nav puses, kura to iecēlusi, pārstāvis.
(5) Par šķīrējtiesnesi nevar iecelt personu:
1) kura neatbilst šā panta otrās daļas prasībām;
2) kura kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto;
3) pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;
4) kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
5) kura notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ;
6) kurai pēdējo piecu gadu laikā pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process.
25. Šķīrējtiesnešu skaits
(1) Šķīrējtiesnešu skaitam, izskatot lietu, jāveido nepāra skaitlis.
(2) Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesas sastāvs sastāv no trim šķīrējtiesnešiem. Šķīrējtiesas sastāvs var sastāvēt arī no viena šķīrējtiesneša, ja puses tā vienojušās. Puses var vienoties arī par citu (nepāra) šķīrējtiesnešu skaitu.
26. Šķīrējtiesnešu iecelšana
(1) Puses var noteikt šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību.
(2) Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnešus ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu no šķīrējtiesnešu saraksta (reglamenta pielikums Nr.1).
(3) Ja puses ir vienojušās par lietas izskatīšanu paplašinātā šķīrējtiesnešu sastāvā (vairāk kā viens šķīrējtiesnesis), bet nav vienojošās par to iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnešus ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs no šķīrējtiesnešu saraksta (reglamenta pielikums Nr.1), bet ieceltie šķīrējtiesneši paši no sava vidus ieceļ un apstiprina šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju.
27. Šķīrējtiesneša atcelšana
(1) Ja puses ir vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, neviena no pusēm nevar grozīt šo kārtību bez otras puses piekrišanas.
(2) Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc vienas puses lūguma var atcelt šķīrējtiesnesi jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā, gadījumā, ja šķīrējtiesnesis ilgāk par 14 dienām nepilda savus pienākumus prombūtnes, slimības vai citu iemeslu dēļ.
28. Šķīrējtiesneša noraidījuma pamati
(1) Personai, kurai tiek prasīta piekrišana tās iecelšanai par šķīrējtiesnesi, jāatklāj pusēm jebkādi apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par šīs personas objektivitāti un neatkarību. Ja šādi apstākļi šķīrējtiesnesim kļuvuši zināmi līdz šķīrējtiesas procesa beigām, viņam tie nekavējoties jāatklāj pusēm.
(2) Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, vai arī tad, ja viņa kvalifikācija neatbilst tai, par kādu puses vienojušās. Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā tā piedalījusies, tikai tad, ja noraidījuma pamati šai pusei kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.
29. Šķīrējtiesneša noraidījuma kārtība
(1) Puses var vienoties par šķīrējtiesneša noraidījuma kārtību.
(2) Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša noraidījuma kārtību, puse var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim 5 (piecu) dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šī šķīrējtiesneša iecelšanu vai, ja lietas izskatīšanas laikā pusei ir kļuvuši zināmi jebkuri apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par šīs personas objektivitāti un neatkarību vai pastāv kāds no šā reglamenta 29.panta ceturtajā daļā norādītajiem apstākļiem, iesniedzot šķīrējtiesā par to rakstveida paziņojumu šķīrējtiesas priekšsēdētājam, kurā jānorāda, kuru šķīrējtiesnesi tā noraida un noraidījuma pamatu.
(3) Ja šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par noraidījumu izlemj šķīrējtiesas priekšsēdētājs 10 (desmit) dienu laikā no paziņojuma saņemšanas.
(4) Šķīrējtiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš:
1) ir bijis kādas puses pārstāvis, eksperts vai liecinieks lietā, kurā piedalījušās puses;
2) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no strīda dalībniekiem vai to pārstāvjiem;
3) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no šķīrējtiesnešiem, kas ir tās šķīrējtiesas sastāvā, kurā civiltiesiskais strīds tiek izskatīts;
4) ir darba tiesiskajās attiecībās ar kādu no civiltiesiskā strīda dalībniekiem vai to pārstāvjiem vai ja šķīrējtiesnesis sniedz juridisko palīdzību kādai pusei;
5) vai viņa laulātais, vai radinieks līdz trešajai pakāpei, vai darījumu partneris, vai komercsabiedrība, kura ir civiltiesiskā strīda puse un kuras dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir šis šķīrējtiesnesis vai viņa radinieks līdz trešajai pakāpei, ir mantiski ieinteresēti civiltiesiskā strīda iznākumā.
30. Šķīrējtiesneša pašnoraidījums
Šķīrējtiesnesis 5 (piecu) dienu laikā no dienas, kad viņš uzzinājis par savu iecelšanu vai no dienas, kad viņam kļuvis zināms par apstākļiem, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, vai pastāv kāds no šā reglamenta 29.panta ceturtajā daļā norādītajiem apstākļiem, piesaka pašnoraidījumu.
31. Šķīrējtiesneša pašnoraidījuma vai noraidījuma apmierināšanas sekas
Ja šķīrējtiesnesis pieņem viņam pieteikto noraidījumu vai lemj par savu pašnoraidījumu, šķīrējtiesas priekšsēdētājs 5 (piecu) dienu laikā atceļ šķīrējtiesnesi no lietas skatīšanas un lietas izskatīšanai ieceļ citu šķīrējtiesnesi.
32. Šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās
(1) Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas:
1) ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;
2) ja šķīrējtiesnesis atteicies no strīda izšķiršanas, tai skaitā lēmis par pašnoraidījumu);
3) ja puses vienojas par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu;
4) ar šķīrējtiesneša nāvi.
(2) Šķīrējtiesneša pilnvaras var tikt izbeigtas arī gadījumos, ja šķīrējtiesnesis nevar pildīt šķīrējtiesneša pienākumus ilgāk par vienu mēnesi (prombūtnes, slimības vai citu iemeslu dēļ), ja šķīrējtiesnesis ir atteicies no strīda izšķiršanas, vai arī ja puses ir vienojušās par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu.
(3) Ja šķīrējtiesas priekšsēdētājs pieņem lēmumu par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanos, jauns šķīrējtiesnesis tiek iecelts reglamenta noteiktajā kārtībā.
33. Jauna šķīrējtiesneša iecelšanas sekas
(1) Ja tiek nomainīts šķīrējtiesnesis, kurš strīdu izskatīja vienpersoniski, vai ja tiek nomainīts šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs, strīda izskatīšana tiek uzsākta no jauna.
(2) Ja tiek nomainīts kāds no šķīrējtiesas sastāva šķīrējtiesnešiem, jautājums par strīda izskatīšanu no jauna vai strīda izskatīšanas turpināšanu tiek izlemts pēc šķīrējtiesas sastāva ieskatiem.
V. STRĪDA IZŠĶIRŠANA
34. Šķīrējtiesas sēdes noteikšana
Šķīrējtiesas sēdes laiks tiek noteikts ne vēlāk kā pēc 20 (divdesmit) dienām, skaitot no reglamenta 20.pantā noteiktā paziņojuma nosūtīšanas vai nodošanas pusēm pret parakstu.
35. Strīda izšķiršanas veidi un tās norise
(1) Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, šķīrējtiesas sastāvs var nolemt rīkot sēdes, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus (mutvārdu process), vai izšķirt strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process).
(2) Šķīrējtiesas sastāvs rīko mutvārdu procesu arī tad, ja puses vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu vai šķīrējtiesas sastāvs secinā, ka iesniegtie pierādījumi un materiāli nav pietiekoši, lai izšķirtu strīdu rakstveida procesā. Pusei, kura vēlas mutvārdu procesu, par to rakstveidā jāpaziņo šķīrējtiesai līdz noteiktajam šķīrējtiesas sēdes laikam.
(3) Ievērojot reglamenta un pušu vienošanās noteikumus, šķīrējtiesas sastāvs var noturēt šķīrējtiesas procesu tādā veidā, kādā tā uzskata par lietderīgu, ar noteikumu, ka strīds izšķirams bez liekas vilcināšanās un, ka pusēm tiek dotas vienādas iespējas izklāstīt savu viedokli un iesniegt dokumentus.
(4) Strīda izšķiršana mutvārdu procesā sākas ar brīdi, kad noteiktajā dienā un laikā šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs atklāj šķīrējtiesas sēdi un paziņo par strīda izšķiršanas uzsākšanu.
(5) Strīda izšķiršana rakstveida procesā sākas ar brīdi, kad šķīrējtiesas sastāv sanāk strīda izšķiršanai.
(6) Ja šķīrējtiesas sastāvs ir uzklausījusi pušu paskaidrojumus, šķīrējtiesa, atliekot strīda izšķiršanu, pēc saviem ieskatiem var noteikt citu šķīrējtiesas sēdes dienu, lai atkārtoti noklausītos pušu vai to pārstāvju paskaidrojumus, vai turpināt strīda izšķiršanu bez pušu vai to pārstāvju atkārtotas uzklausīšanas.
(7) Nepieciešamības gadījumā, ja šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka nav iespējams strīdu izšķirt konkrētajā šķīrējtiesas sēdē, šķīrējtiesa strīda izšķiršanu var atlikt. Šķīrējtiesas sastāvs nepieciešamības gadījumā var pieņemt lēmumu par šķīrējtiesas procesa apturēšanu.
(8) Šķīrējtiesas sastāvs, kas izskata lietu, pēc prasītāja vai atbildētāja motivēta rakstveida iesnieguma var izdalīt vienu vai vairākus prasījumus atsevišķā lietā, ja to izskatīšana vienā tiesvedībā kļuvusi apgrūtināta vai neiespējama.
(9) Ja šķīrējtiesas tiesvedībā atrodas vairākas vienveidīgas lietas, kurās piedalās vienas un tās pašas puses, vai arī kurās viens prasītājs ceļ tiesā prasību pret vairākiem atbildētājiem vai vairāki prasītāji – pret vienu un to pašu atbildētāju, pēc prasītāja vai atbildētāja motivēta rakstveida iesnieguma, šķīrējtiesnesis, ja viņa tiesvedībā atrodas visas šīs lietas, ir tiesīgs apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmēs lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu.
(10) Ja šīs lietas atrodas dažādu šķīrējtiesnešu tiesvedībā, jautājumu par lietu apvienošanu 5 (piecu) dienu laikā izlemj šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
(11) Lietu apvienošana nav pieļaujama, bez pušu piekrišanas, ja lietas atrodas dažādu šķīrējtiesnešu tiesvedībā, un šie šķīrējtiesneši ir apstiprināti pēc abu pušu vienošanās, vai bez prasītāja piekrišanas, ja šķīrējtiesneši, saskaņā ar šķīrējtiesas līguma nosacījumiem, ir apstiprināti pēc prasītāja izvēles.
(12) Šķīrējtiesa iepazīstina puses ar jebkuriem iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tā saņēmusi, kā arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem.
36. Sekas, ja puse nepiedalās šķīrējtiesas procesā
(1) Ja atbildētājs neiesniedz šķīrējtiesā atsauksmi uz prasību, šķīrējtiesas sastāvs turpina procesu, neuzskatot to par prasības atzīšanu, ja vien šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi.
(2) Ja puse vai tās pārstāvis neierodas uz šķīrējtiesas mutvārdu sēdi, nepaziņojot par neierašanās iemesliem, vai, ja šķīrējtiesas sastāvs puses norādītos neierašanās iemeslus neatzīst par attaisnojošiem, tai skaitā, ja puse paziņojumam par neierašanos nav pievienojusi dokumentus, kas apliecinātu neierašanās attaisnojošus apstākļus, šķīrējtiesas sastāvs izšķir strīdu, pamatojoties uz šķīrējtiesas rīcībā esošajiem pierādījumiem.
(3) Ja puse termiņā neiesniedz rakstveida vai citus pierādījumus vai atsakās sniegt paskaidrojumus šķīrējtiesā, šķīrējtiesas sastāvs izšķir strīdu, pamatojoties uz šķīrējtiesas rīcībā esošajiem pierādījumiem.
37. Prasības grozīšana
(1) Jebkura puse šķīrējtiesas procesa laikā var grozīt un papildināt savu prasību, pretprasību vai iebildumus pret prasību līdz tiek uzsākta strīda izšķiršana pēc būtības.
(2) Par prasības grozīšanu un papildināšanu nav uzskatāma:
1) prasījumu precizēšana;
2) acīm redzamu kļūdu izlabošana prasībā;
3) procentu un pieaugumu pievienošana prasībai;
4) prasība atlīdzināt mantas vērtību sakarā ar prasītās mantas atsavināšanu, zaudēšanu vai izmaiņām tās sastāvā;
5) prasījuma kopējās summas sastāvdaļu grozīšana šīs summas robežās;
6) prasījuma, ar kuru lūgts atzīt tiesības, grozīšana uz prasījumu atjaunot aizskartās tiesības lietas gaitā mainījušos apstākļu dēļ;
7) prasības summas palielināšana sakarā ar lietas gaitā pieaugušajām tirgus cenām.
(3) Ja grozot vai papildinot prasību vai pretprasību, tiek palielināts tās apmērs, pusei papildus jāsamaksā attiecīgie šķīrējtiesas procesa izdevumi.
(4) Ja tiek grozīts vai papildināts prasības pamats, atbildētājam ir tiesības šķīrējtiesas sastāva noteiktajā termiņā iesniegt rakstveida atsauksmi, ievērojot ša reglamenta 22.pantu.
(5) Uzsākot strīda izšķiršanu šķīrējtiesas sēdē, šķīrējtiesa var atzīt par nelietderīgu atļaut prasības, pretprasības vai iebildumu grozīšanu vai papildināšanu, ievērojot nokavējumu, vai, ja šķīrējtiesa atzīst, ka ar šādu grozīšanu vai papildināšanu tiek kavēts šķīrējtiesas process vai sarežģīta strīda izšķiršana.
(6) Prasību vai pretprasību nevar grozīt tādā veidā, ka tā pārsniedz šķīrējtiesas līguma robežas.
38. Protokols
(1) Ja kāda no pusēm vēlas, lai šķīrējtiesas sēde tiktu protokolēta, tai līdz šķīrējtiesas sēdes dienai jāiesniedz par to rakstveida iesniegums, pievienojot tam pierādījumus par atlīdzības par sekretāra pakalpojumiem samaksu atbilstoši reglamenta pielikuma Nr.2 norādījumiem.
(2) Šķīrējtiesas sēdi protokolē šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs. Šķīrējtiesas sekretāru var noraidīt reglamenta 29.pantā norādītajā kārtībā.
(3) Šķīrējtiesas sēdes protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Šķīrējtiesas sēdes protokols jāparaksta ne vēlāk kā 3 (trešajā) dienā pēc šķīrējtiesas sēdes pabeigšanas. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida piezīmes vai iebildumus par protokolu. Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību šķīrējtiesas sēdē notikušajam lemj šķīrējtiesa.
39. Pierādījumi
(1) Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.
(2) Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu vai iebildumu pamatojumu. Šķīrējtiesas sastāvs var piedāvāt pusēm iesniegt papildus dokumentus vai citus pierādījumus.
(3) Rakstveida pierādījumus iesniedz oriģinālā vai likumā noteiktā kārtībā apliecinātu norakstu veidā. Norakstu var apliecināt arī šķīrējtiesnesis, kas izskata lietu. Ja puse iesniedz dokumenta norakstu, šķīrējtiesas sastāvs pati vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt iesniegt oriģināldokumentu. Oriģināldokumentu pēc tās personas lūguma, kas iesniegusi šo dokumentu, šķīrējtiesas sastāvs atdod atpakaļ, atstājot lietas materiālos apliecinātu tā norakstu.
(4) Šķīrējtiesas sastāvs pats nosaka pierādījumu pieļaujamību, atbilstību un pamatotību.
(5) Šķīrējtiesas sastāvs var pieprasīt, lai jebkura puse dokumentus iesniedz ar kopijām katram šķīrējtiesnesim un pārējiem procesa dalībniekiem, kā arī šķīrējtiesas noteiktā termiņā nodod katram šķīrējtiesnesim un otrai pusei dokumentu un citu pierādījumu apkopojumu, kurus puse iesniedz savu prasījumu vai iebildumu pamatojumam.
40. Ekspertīze
(1) Šķīrējtiesas sastāvs pēc puses motivēta rakstiska lūguma var noteikt ekspertīzi. Ekspertīze tiek noteikta gadījumos, kad strīdā nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē.
(2) Ja šķīrējtiesas sastāvs atzīst puses lūgumu par pamatotu, šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu par ekspertīzes noteikšanu vai ekspertu pieaicināšanu. Ekspertīze tiek noteikta tikai tad, ja puse noteiktajā termiņā avansā ir iemaksājusi šķīrējtiesā atlīdzību par eksperta pakalpojumiem. Avansa summas apmēru nosaka šķīrējtiesas sastāvs.
(3) Lūgumā par ekspertīzes noteikšanu pusei ir jānorāda jautājumi, par kuriem pēc viņas domām ekspertam jādod atzinums. Otrai pusei ir tiesības iesniegt šķīrējtiesai jautājumus, par kuriem ekspertam jādod atzinums. Jautājumus, kuros nepieciešams eksperta atzinums, nosaka šķīrējtiesas sastāvs. Pušu uzdoto jautājumu noraidīšana šķīrējtiesas sastāvam ir jāmotivē.
(4) Šķīrējtiesas lēmumā par ekspertīzes noteikšanu norādāms, kuros jautājumos nepieciešams eksperta atzinums un kam uzdots izdarīt ekspertīzi.
(5) Ekspertīzi izdara attiecīgo ekspertīzes iestāžu eksperti vai citi speciālisti. Ekspertu izrauga puses pēc savstarpējas vienošanās, bet, ja tāda nav panākta šķīrējtiesas sastāv noteiktajā termiņā, ekspertu izraugās šķīrējtiesa.
(6) Puses pēc šķīrējtiesas sastāvs pieprasījuma iesniedz ekspertam nepieciešamās ziņas vai dokumentus, uzrāda preces vai citus priekšmetus.
(7) Pēc šķīrējtiesas sastāva pieprasījuma pusēm jānodod ekspertam nepieciešamā informācija, jāiesniedz jebkuri dokumenti, jāuzrāda apskatei jebkuras preces vai citi priekšmeti, kurus no tām pieprasa.
(8) Pēc eksperta atzinuma sagatavošanas un saņemšanas šķīrējtiesā, puses ir tiesīgas iepazīties ar to.
(9) Pēc jebkuras puses lūguma eksperts var tikt uzaicināts šķīrējtiesas sēdē, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz jautājumiem par savu doto atzinumu.
41. Eksperta, tulka un sekretāra noraidījums
Pēc puses pieteikuma eksperts, tulks vai sekretārs var tikt noraidīti šī reglamenta 29.punktā noteiktajos gadījumos. Noraidījums jāpieteic nekavējoties pēc tam, kad puse ir uzzinājusi noraidījuma pamatu. Jautājumu par noraidījumu izlemj šķīrējtiesas sastāvs.
42. Puses izstāšanās procesuālās sekas
(1) Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu. Šajā gadījumā šķīrējtiesas sastāvs aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai.
(2) Prasījuma cesija ir pamats šķīrējtiesas procesa izbeigšanai, ja vien puses nav no jauna vienojušās par civiltiesiskā strīda izskatīšanu šķīrējtiesā.
43. Tiesības uz iebildumiem
(1) Ja puse uzskata, ka tiek pārkāpts kāds no šķīrējtiesas procesa noteikumiem, kas noteikts Šķīrējtiesu likumā, šķīrējtiesas reglamentā vai pušu šķīrējtiesas līgumā, tiklīdz tai par šādu pārkāpumu ir kļuvis zināms vai vajadzēja kļūt zināmam, tai ir tiesības nekavējoties iesniegt šķīrējtiesai un otrai pusei rakstveida iebildumus. Par šādu iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesas sastāvs. Ja šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka iebildumi ir pamatoti, tās pienākums ir novērst šķīrējtiesas procesa pārkāpumu pirms turpināt procesu.
(2) Ja puse nekavējoties neiesniedz šādus rakstveida iebildumus, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus, izņemot gadījumu, kad iebildumus puse nav iesniegusi no tās neatkarīgu iemeslu dēļ.
44. Nolēmumu pieņemšana
(1) Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) šķīrējtiesā, ja tās sastāvs ir vairāk nekā viens šķīrējtiesnesis, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Šķīrējtiesnesis nevar attiekties no balsošanas.
(2) Ja nolēmumu ar balsu vairākumu pieņemt nav iespējams, nolēmumu pieņem sastāva priekšsēdētājs.
(3) Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams, un par to nevar iesniegt protestu.
(4) Šķīrējtiesas sastāvs pēc paša izvēles nolēmumu pieņem šķīrējtiesas sēžu zālē vai apspriežu istabā.
(5) Šķīrējtiesa nolēmumus taisa rakstveidā un to paraksta šķīrējtiesneši. Ja šķīrējtiesas sastāvs sastāv no vairākiem šķīrējtiesnešiem, nolēmumu paraksta visi šķīrējtiesneši, bet, ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta nolēmumu, šķīrējtiesas nolēmumā jānorāda iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.
(6) Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmuma apliecina ar šķīrējtiesas zīmogu.
(7) Ja ar šķīrējtiesas nolēmumu pusēm ir noteikts samaksāt šķīrējtiesai papildus šķīrējtiesas procesa izdevumus, nolēmuma noraksts pusei tiek izsniegts vai nosūtīts tikai pēc nolēmumā noteikto maksājumu izdarīšanas.
45. Izlīgums
(1) Izlīgums pieļaujams jebkurā civiltiesiskā strīdā, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.
(2) Izlīgums nav pieļaujams, ja tā noteikumi aizskar citas personas tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses.
(3) Ja šķīrējtiesas procesā puses panāk izlīgumu, šķīrējtiesas sastāvs šķīrējtiesas procesu izbeidz un, ja puses to lūdz un šķīrējtiesas sastāvs tam piekrīt, sastāda izlīgumu šķīrējtiesas sprieduma veidā, tajā iekļaujot noteikumus, par kuriem panākta vienošanās.
(4) Šādam šķīrējtiesas spriedumam ir tāds pats statuss un juridiskais spēks kā jebkuram citam šķīrējtiesas spriedumam, ar kuru civiltiesiskais strīds izšķirts pēc būtības.
46. Spriedums
(1) Šķīrējtiesas sastāvs 14 (četrpadsmit) dienu laikā pēc tam, kad civiltiesisko strīdu izskatījis pēc būtības, taisa spriedumu rakstveidā.
(2) Ja šķīrējtiesas sastāvā ir vairāki šķīrējtiesneši, spriedumu paraksta visi šķīrējtiesneši. Ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta spriedumu, šķīrējtiesas spriedumā norādāms iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.
(3) Spriedumā norāda:
1) šķīrējtiesas sastāvu;
2) sprieduma taisīšanas datumu un šķīrējtiesas procesa norises vietu;
3) ziņas par pusēm — fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, citus personas identifikācijas datus un deklarētās dzīvesvietas adresi vai citu saziņai izmantojamu adresi, juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, citus personu identificējošus datus un juridisko adresi;
4) strīda priekšmetu;
5) sprieduma motivējumu, ja puses nav vienojušās citādi;
6) secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un sprieduma būtību;
7) piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu, atsevišķi norādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus un arī šo procentu apmēru;
8) konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;
9) kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;
10) kāda sprieduma daļa attiecas uz katru prasītāju, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram atbildētājam, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;
11) šķīrējtiesas procesa izdevumus un to sadalījumu starp pusēm;
12) pušu izdevumus par juridisko palīdzību lietā, ja tādi ir, un to sadalījumu starp pusēm;
13) citu informāciju, ko tiesas sastāvs uzskata par nepieciešamu.
(4) Šķīrējtiesas sprieduma norakstu nosūta pusēm triju darbdienu laikā no tā taisīšanas dienas.
47. Sprieduma saistošais spēks
(1) Šķīrējtiesas nolēmums ir obligāts pusēm un tām saistošs.
(2) Šķīrējtiesas nolēmums ir izpildāms labprātīgi šajā nolēmumā noteiktajā termiņā. Labprātīgai nolēmuma izpildei šķīrējtiesa nosaka termiņu, kas nav īsāks par 10 (desmit) dienām.
48. Kārtība, kādā apliecināmi šķīrējtiesnešu paraksti uz nolēmuma
(1) Šķīrējtiesas nolēmuma noraksta atbilstību oriģinālam apliecina šķīrējtiesas priekšsēdētājs ar savu parakstu un šķīrējtiesas zīmogu, to izsniedz pusei vai tās pārstāvim personīgi pret parkastu vai nosūta pa pastu.
(2) Ja šķīrējtiesas nolēmums ir iesniedzams piespiedu izpildei, pusei, kas tiesīga griezties tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei, šķīrējtiesa papildus izsniedz vai nosūta šķīrējtiesas nolēmuma oriģinālu.
49. Sprieduma kļūdu izlabošana. Sprieduma izskaidrošana. Papildspriedums
(1) Šķīrējtiesas sastāvs pēc savas iniciatīvas vai puses lūguma var labot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas. Šādas kļūdas šķīrējtiesa labo bez pušu piedalīšanās, ja vien neuzskata, ka šāda jautājuma izlemšanai ir nepieciešams rīkot sēdi.
(2) Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 dienu laikā pēc sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas vai sprieduma noraksta saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt šķīrējtiesas sastāvu izskaidrot spriedumu, negrozot tā saturu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu.
(3) Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 dienu laikā no sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas vai sprieduma noraksta saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt šķīrējtiesas sastāvu taisīt papildspriedumu, ja nav izlemts kāds no pieteiktajiem prasījumiem, par kuru bija iesniegti pierādījumi un par kuru puses devušas paskaidrojumus. Ja šķīrējtiesas sastāvs uzskata lūgumu par pamatotu, tas taisa papildspriedumu.
(4) Šķīrējtiesas sastāvs ne vēlāk kā 15 dienas iepriekš paziņo pusēm par šķīrējtiesas sēdi, kurā tiks izlemts jautājums par sprieduma labošanu, izskaidrošanu vai papildsprieduma taisīšanu. Ja sprieduma labošanas dēļ var mainīties tā rezolutīvā daļa, bet sprieduma būtība nemainās, šķīrējtiesas sastāvs aicina puses izteikt savu viedokli. Pušu neierašanās nav šķērslis sprieduma labošanai, izskaidrošanai vai papildsprieduma taisīšanai. Papildspriedumu šķīrējtiesas sastāvs taisa saskaņā ar Reglamenta 46.pantu.
50. Strīda izšķiršanas atlikšana
(1) Šķīrējtiesas sastāvam ir pienākums atlikt strīda izšķiršanu, ja šķīrējtiesas sēdē neierodas kāds no lietas dalībniekiem un viņam nav paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu.
(2) Šķīrējtiesas sastāvs var atlikt strīda izšķiršanu:
1) ja atzīst, ka nav iespējams izšķirt strīdu tāpēc, ka nav ieradies kāds lietas dalībnieks, kā arī sekretārs, eksperts vai tulks;
2) pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus;
3) pēc savas iniciatīvas procesuālo jautājumu atrisināšanai.
(3) Nākamās šķīrējtiesas sēdes dienu un laiku šķīrējtiesa paziņo lietas dalībniekiem pret parakstu vai arī uzaicina ar pavēstēm.
51. Šķīrējtiesas procesa apturēšana
(1) Šķīrējtiesas sastāvam ir pienākums apturēt šķīrējtiesas procesu, ja:
1) mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas strīdā ir puse, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;
2) puse zaudējusi rīcībspēju;
3) šķīrējtiesā rakstveidā ir iesniegta pušu savstarpēja vienošanās par šķīrējtiesas procesa apturēšanu.
(2) Šķīrējtiesas sastāvs pēc lietas dalībnieka vai savas iniciatīvas var apturēt tiesvedību, ja:
1) puse slimības vai citu attaisnojušu iemeslu dēļ nespēj piedalīties strīda izšķiršanā;
2) šķīrējtiesas sastāvs nosaka ekspertīzi.
(3) Šķīrējtiesas process tiek apturēts:
1) šī punkta 1. daļas 1. apakšpunktā paredzētajos gadījumos - līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai;
2) šī punkta 1. daļas 2. apakšpunktā paredzētajos gadījumos - līdz likumiskā pārstāvja iecelšanai;
3) šī punkta 1. daļas 3. apakšpunktā paredzētajos gadījumos - līdz pušu savstarpējā vienošanās noteiktajam termiņam;
4) šī punkta 2. daļas 1. un 2. apakšpunktā paredzētajos gadījumos - līdz brīdim, kad atkrituši šajos apakšpunktos minētie apstākļi.
(4) Par šķīrējtiesas procesa apturēšanu šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu, kuru noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Lēmumā norādāmi apstākļi, līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim šķīrējtiesas process apturēts, vai termiņš, uz kādu šķīrējtiesas process apturēts.
(5) Šķīrējtiesas procesu atjauno šķīrējtiesas sastāvs ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieku pieteikuma.
52. Prasības atstāšana bez izskatīšanas
(1) Šķīrējtiesas sastāvam ir pienākums atstāt prasību bez izskatīšanas, ja:
1) prasības pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav civilprocesuālās rīcībspējas;
2) prasību prasītāja vārdā cēlusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota;
3) šī reglamenta 21.punkta 3. daļā noteiktajā gadījumā.
(2) Šķīrējtiesas sastāvs var atstāt prasību bez izskatīšanas:
1) pēc prasītāja lūguma;
2) ja prasītājs atkārtoti neierodas uz šķīrējtiesas sēdi un nav lūdzis izšķirt strīdu viņa prombūtnē.
(3) Par prasības atstāšanu bez izskatīšanas šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.
(4) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, prasītājs ir tiesīgs no jauna iesniegt prasības pieteikumu šķīrējtiesā, ievērojot likumā un šajā reglamentā noteikto kārtību.
53. Šķīrējtiesas procesa izbeigšana un tās sekas
(1) Šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja
1) prasītājs atsauc savu prasību un atbildētājs neiebilst pret to;
2) puses vienojas par strīda izbeigšanu ar izlīgumu;
3) ja šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktā kārtībā zaudējis spēku;
4) šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai;
5) fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams.
(2) Ja prasītājs atsauc savu prasību līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu pieņem šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
(3) Ja šķīrējtiesas process izbeigts reglamenta šī punkta 1. un 2.punktā norādīto iemeslu dēļ, atkārtota griešanās šķīrējtiesā vai griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
(4) Ja šķīrējtiesas process izbeigts reglamenta šī punkta 3. un 4.punktā norādīto iemeslu dēļ vai, ja fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams, puses ir tiesīgas griezties tiesā.
54. Strīda jauna izšķiršana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem
(1) Strīdu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem var ierosināt puse, iesniedzot pieteikumu par šķīrējtiesas sprieduma vai lēmuma atcelšanu.
(2) Pieteikumu var iesniegt triju mēnešu laikā no dienas, kad konstatēti apstākļi, kas ir par pamatu strīda jaunai izšķiršanai.
(3) Pieteikumu nevar iesniegt, ja kopš sprieduma vai lēmuma spēkā stāšanās pagājuši vairāk nekā 10 gadi.
(4) Par jaunatklātiem apstākļiem atzīst:
1) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatēts apzināti nepatiess eksperta atzinums, apzināti nepatiess tulkojums, viltots rakstveida vai lietisks pierādījums, uz kuru pamata taisīts spriedums;
2) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas noziedzīgās darbības, kuru dēļ taisīts nelikumīgs vai nepamatots spriedums vai
pieņemts lēmums;
3) tā tiesas sprieduma vai citas iestādes lēmuma atcelšanu, uz kura pamata taisīts spriedums vai pieņemts lēmums šajā strīdā;
4) lietas izspriešanā piemērotās tiesību normas atzīšanu par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai.
(5) Pieteikuma iesniegšanas termiņu aprēķina:
1) šā punkta 4. daļas 1. un 2. apakšpunktā norādītajos gadījumos - no dienas, kad likumīgā spēkā stājies spriedums krimināllietā;
2) šā punkta 4. daļas 3. apakšpunktā norādītajos gadījumos - no dienas, kad likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums, ar kuru atcelts spriedums civillietā
vai krimināllietā, vai arī kad atcelts citas iestādes lēmums, uz kura pamatots tas spriedums vai lēmums, kuru lūdz atcelt sakarā ar jaunatklātiem
apstākļiem;
3) šā punkta 4. daļas 4. apakšpunktā norādītajā gadījumā - no dienas, kad stājies spēkā spriedums vai cits lēmums, sakarā ar kuru piemērotā tiesību norma
zaudē spēku kā neatbilstoša augstāka juridiska spēka tiesību normai.
(6) Pieteikums sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem iesniedzams rakstveidā. Uz pieteikumu attiecināmi tie paši reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu.
(7) Par šķīrējtiesas sēdi paziņo un pieteikuma norakstu nosūta strīda pusēm. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.
(8) Šķīrējtiesas sastāvs, izskatījusi pieteikumu, pārbauda, vai apstākļi, kurus norāda pieteicējs, atzīstami par jaunatklātiem apstākļiem saskaņā ar šā punkta 4. daļu.
(9) Ja šķīrējtiesas sastāvs konstatē jaunatklātus apstākļus, tā atceļ apstrīdēto spriedumu vai lēmumu pilnībā vai kādā tā daļā un izšķir strīdu pēc būtības.
(10) Ja šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka pieteikumā norādītie apstākļi nav uzskatāmi par jaunatklātiem, tā pieteikumu noraida.
55. Nolēmuma izpilde
(1) Šķīrējtiesas spriedums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi tajā noteiktajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei noteiktais termiņš nav īsāks par 10 dienām.
(2) Ja šķīrējtiesas spriedums izpildāms Latvijā, bet netiek labprātīgi pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vērsties rajona (pilsētas) tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei.
(3) Šķīrējtiesa pēc rajona (pilsētas) tiesas pieprasījuma izsniedz tās pieprasīto informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, vai arī lēmumu par atteikumu izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei.
(4) Šķīrējtiesas nolēmums, kurš izpildāms ārpus Latvijas, ir izpildāms atbilstoši 1958.gada 10.jūnija Ņujorkas Konvencijai par ārvalstu arbitrāžas spriedumu atzīšanu un izpildi, vai attiecīgās valsts, kurā nolēmums tiks izpildīts, likumdošanai.
56. Procesa dokumentu glabāšana.
(1) Šķīrējtiesas procesa dokumentus tā glabā 10 gadus pēc procesa pabeigšanas saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto arhīva dokumentu glabāšanas kārtību.
(2) Ja pastāvīgā šķīrējtiesa izbeidz savu darbību, tās dibinātājs nodod šķīrējtiesas procesu dokumentus glabāšanā Latvijas Nacionālajam arhīvam. Izdevumus par šķīrējtiesas procesu dokumentu glabāšanu sedz pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs.
